3 d. ago Ģimenē ir bļitkotājs. Ko iesākt ar zemledus makšķernieka lomu?

Var jau bļitkot lielveikalu zivju vitrīnās, bet kārtīgā ziemā ne vienam vien ir vilinājums kāpt uz ledus un izmēģināt savu veiksmi makšķerēšanā. Trīs receptes, ko iesākt ar nozvejoto līdaku, zandartu vai asariem.

Politics

3 d. ago Kādi ir pārtikas cenu veidošanās principi lielveikalu plauktos

Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas cieši līdzās, dala līdzīgu vēsturi un savu izaugsmi ir sākušas no līdzvērtīgām pozīcijām, tāpēc savstarpēja salīdzināšanās dažādās jomās ir neizbēgama. Gan pārtikas cenās, gan vietējo ražotāju kapacitātē. Latvijai tiek pārmesta vislielākā pārtikas dārdzība, taču valsts centieni samazināt cenas šobrīd rada vairāk draudu nekā labuma Latvijas mazajiem un vidējiem ražotājiem. Tā vietā būtu jādomā, kā piesaistīt lielos veikalu tīklus Latvijai un veicināt investīciju ieplūšanu, nevis ierobežot tirgu, ejot pret iedzīvotāju interešu un brīvā tirgus principu straumi, šādu viedokli portālam Jauns.lv pauda "Rimi Baltic" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.

Politics

3 d. ago Video: "(Bez)maksas sports": futbola fanu pienesums Latvijas ekonomikā

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā.2. sezonas 8. epizodes tēma: gandrīz puse pasaules iedzīvotāju seko līdzi profesionālajam futbolam un veido pasaules sporta vislielāko tirgu, savukārt Latvijā futbolu par pārliecinošu sporta veidu numur viens grūti saukt. Kā mēs iekļaujamies globālajā tirgū un kā protam to izmantot? Cik daudz ārzemju futbola fanu uzņem Latvija un vai izmantojam visu iespējamo potenciālu? Cik liela ir sporta tūristu nozīme Latvijas ekonomikā? Un kādi uz Eiropas fona ir Latvijas sporta līdzjutēji?Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024Sportacentrs.com · "(Bez)maksas sports": futbola fanu pienesums Latvijas ekonomikā

Sport

5 d. ago Redmi Watch 5: ļoti liels ekrāns, daudz funkciju un patīkamu pārsteigumu

Varētu rasties jautājums, kāpēc “Xiaomi” katru gadu prezentē jaunus pulksteņus? Jo pērn prezentētais viedpulkstenis “Redmi Watch 4” tiek vērtēts kā lieliska eleganti lakoniska dizaina un funkcionalitātes kombinācija. Tomēr šogad prezentētais līdzīga dizaina “Redmi Watch 5” nepārprotami piedāvā: par to pašu cenu jūs varat saņemt vēl vairāk.

Politics

8 d. ago Video: Uzpleči, ķivere, zeķe un veļa: kāds ir un cik maksā rallista ekipējums?

Rallijs nav lēts sporta veids, par to nevienam nav šaubu. Taču kas īsti ir nepieciešams pašam sportistam, lai varētu sēsties sacensību mašīnā un doties trasē? Bijušais autosportists, šobrīd Go3 rallija komentētājs Krišjānis Caune podkāstā "Ārpus kadra" aprakstīja rallista ekipējuma galvenās sastāvdaļas un to nozīmi, kā arī aptuveno cenu.Sportacentrs.com podkāsts Ārpus kadra – katru trešdienas vakaru kanālā TV4, portālā Sportacentrs.com un visās populārākajās audio straumēšanas platformās.Ārpus kadra 2025. gadā uz priekšu dzen oficiālais KTM un MERIDA velosipēdu pārstāvis Latvijā AstraVelo, bet podkāstam veldzi nodrošina Vytautas minerālūdens

Politics

8 d. ago VIDEO: Intelektuālā darbaspēka aizplūšana – konkurence Eiropā

Jaunie akadēmiķi pamet Rumāniju, Portugāli un Grieķiju un labprātāk veido karjeru citās ES valstīs. Kā Eiropas valstīm noturēt savus absolventus vietējā tirgū, ja kaimiņvalstīs ir pievilcīgākas algas? Lūk, izaicinājums, ar ko šobrīd saskaras dažas Eiropas valstis. Portugālē, Grieķijā un Bulgārijā vesela paaudze jauniešu ar augstvērtīgām prasmēm izmanto pārvietošanās brīvības sniegtās iespējas un uzsāk karjeras gaitas Rietumeiropā vai Ziemeļeiropā. Šo parādību dēvē par intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, un tā kavē šo valstu ekonomisko attīstību. No 2010. līdz 2022. gadam Grieķija šādi zaudēja vairāk nekā miljonu lielākoties jaunu darbinieku.   The post VIDEO: Intelektuālā darbaspēka aizplūšana – konkurence Eiropā appeared first on IR.lv.

Politics

1 week ago Zāļu lieltirgotāji peldas naudā, bet satraucas par zaudējumiem

Zāļu lieltirgotāji ir starp Latvijā pelnošākajiem uzņēmumiem, bet komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību izliekas par “trūcīgajiem”, kuri tūlīt cietīšot zaudējumus zāļu cenu reformas dēļ. Tādēļ aktuāls ir jautājums – kāda mēroga negausību šie uzņēmumi uzskata par rentabilitātes robežu? Pirms pāris gadiem, kad Latvija piedzīvoja paaugstinātas inflācijas vilni, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tobrīd ļoti trāpīgi raksturoja, ka objektīvi 2023. gada sākumā to vairs nevar pamatot ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi. Tās bija tirgus dalībnieku manipulācijas. “Inflācijas dinamikā mēs redzam zināmu negausību – cenas tiek celtas tikai tāpēc, ka var pacelt,” pauda Latvijas Bankas prezidents. Kā liecina pašu uzņēmumu biznesa dati, situācija un uzvedība bija ļoti līdzīga tai, kādu pēdējā laikā piekopj zāļu tirgotāji, daudzinot nerentabilitāti, “zaudējumus nesošu nozari” un tamlīdzīgi. Zāļu lieltirgotāji konkurē ar enerģiju un mežiem Kamēr pērnie dati vēl tiek apkopoti, vai z...

Politics